Šoreiz mums ir kāds atvadu stāsts par vācu aitu suni Nessiju, kura nodzīvoja 13 gadus. Viņa dzīvoja mīlošā ģimenē, kurā saimnieki nodarbojās ar tautas tērpu darināšanu, aušanu. Suns uz citiem medību laukiem devās atrodoties savās mājās, savukārt vakarā notika kopkremācija. Pēc pāris dienām satikām Nessijas saimniekus un viņi padalījās par kādu savu sapni pēc Nessijas aiziešanas: “Tur biju arī es, sapnī veicu eitanāziju, bet Nessija nenomira, es vien nesaprotot kāpēc neiemieg neziņā, noraustīju plecus… Tad Nessija kāpa lejā pa trepēm reizē ar mani un tad apkārt sunītei parādījās daudz, daudz krāsaini taureņi, kas ieskāva Nessiju un tā vienlaikus ar skaistas mūzikas skaņu pavadījumā izgaisa nebūtībā.”